Pacientu tiesības
Likumprojekts
Apstiprināts Ministru kabinetā 21.02.2005.
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) pacients – persona, kura saņem vai vēršas pēc ārstniecības un nonāk tiesiskās attiecības ar ārstniecības personu vai ārstniecības iestādi
2) pacienta medicīniskie dokumenti - dokumenti vai speciāli ieraksti, kas satur informāciju par pašu pacientu, viņa veselības stāvokli, pielietotajiem diagnostikas un ārstniecības veidiem, to rezultātiem.
3) klīniskā apmācība – personas, kura iegūst ārstniecības personas izglītību vai kvalifikāciju apmācība ārstniecības iestādē, kurai saskaņā ar normatīvajā aktā par rezidentu sadali un rezidentūras finansēšanu noteiktā kārtībā ir piešķirtas tiesības apmācīt personas saskaņā ar valsts akreditētu izglītības programmu.
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt un aizsargāt pacientu tiesības saskaņā ar vispārējām cilvēktiesībām, nosakot viņu tiesisko stāvokli un likumīgās intereses attiecībā uz ārstniecību un pienākumus ārstniecības procesā, kā arī veicināt labvēlīgas attiecības un iejūtīgu attieksmi starp pacientiem, ārstniecības personām un ārstniecības iestādes darbiniekiem, rosinot pacientus uz aktīvu līdzdalību ārstniecībā.
3.pants. Vispārīgie noteikumi
(1) Pacienta tiesības nedrīkst ierobežot viņa dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas dēļ. Pacienta ārstniecībā,atbilstoši ārstniecības iestādes un ārstniecības personas iespējām, ņem vērā viņa dzimto valodu, personīgās intereses un kultūru.
(2) Atšķirīga attieksme ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja piederība pie noteiktas grupas ir attiecīgo tiesību īstenošanas vai pienākumu pildīšanas objektīvs un pamatots priekšnoteikums, kas ir samērīgs ar tā rezultātā sasniedzamo tiesisko mērķi.
(3) Katrai personai ir tiesības saņemt ārstniecību, kāda nepieciešama viņa veselības stāvoklim. Ārstniecību nodrošina atbilstoši Ārstniecības likumā noteiktajai kārtībai.
(4) Pacientam ir tiesības uz aktīvu līdzdalību ārstniecības procesā.
(5) Pacientam ir tiesības uz ģimenes, radinieku un citu personu atbalstu un padomu visā ārstniecības procesa laikā.
(6) Pacientam ir tiesības uz savu ciešanu atvieglošanu atbilstoši patreizējām zināšanām medicīnas jomā.
(7) Pacientam ir tiesības uz kvalitatīvu pirmsnāves aprūpi un tiesības nomirt ar cieņu.
4.pants. Tiesības uz ārstniecību
(1) Pacientam ir tiesības uz laipnu, kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no slimības rakstura un smaguma pakāpes.
(2) Pacientam ir tiesības uz savlaicīgu ārstniecību. Ja tas nav iespējams, tad pacientam ir tiesības saņemt no ārstniecības personas, pie kuras pacients vērsies pēc palīdzības, vai ārstniecības iestādes darbinieka informāciju par iemesliem un laiku, kas jāgaida, līdz nepieciešamo palīdzību var sniegt konkrētajā iestādē.
(3) Pacientam ir tiesības uz nepārtrauktu ārstniecības procesu no visām ārstniecības personām, ārstniecības iestādes darbiniekiem un ārstniecības iestādēm, kas iesaistītas ārstniecībā.
(4) Pastāvot ierobežotām ārstniecības iespējām vai vairākiem ārstniecības veidiem, pacientam ir tiesības uz ārsta nediskriminējoši un taisnīgi veiktu izvēli, kuras pamatā ir medicīniski kritēriji.
(5) Pacientam, pirms izrakstīšanas no ārstniecības iestādes, ir tiesības uz šāda lēmuma izskaidrojumu.
(6) Pacientam ir tiesības uz ārstniecību mājas apstākļos, ja viņa veselības stāvoklis to atļauj.
5. pants. Piekrišana ārstniecībai
(1) Ārstniecība ir pieļaujama, ja pacients par to ir informēts un devis savu piekrišanu.
(2) Ja pacients pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tad tiesības pieņemt lēmumu ir pacienta laulātajam. Ja pacientam nav laulātā, tad tiesības pieņemt lēmumu par ārstniecību ir pacienta pilngadīgajiem lejupējiem radiniekiem taisnā līnijā. Ja pacientam nav pilngadīgu lejupējo radinieku taisnā līnijā, tad tiesības pieņemt lēmumu par ārstniecību ir augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā.
(3) Ja pacienta pilngadīgie lejupējie radinieki taisnā līnijā vai augšupējie radinieki taisnā līnijā nevar pieņemt vienotu lēmumu par piekrišanu ārstniecībai, tad lēmumu pieņem ārstējošais ārsts, pēc iespējas ņemot vērā pacienta intereses.
(4) Ja pacients ir aizbildnībā vai aizgādnībā, tad lēmumu par ārstniecību pieņem pacienta likumīgais pārstāvis, pēc iespējas ņemot vērā pacienta gribu.
(3) Gadījumos, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt pacienta, viņa laulātā, pilngadīgo lejupējo vai augšupējo radinieku taisnā līnijā vai likumīgā pārstāvja piekrišanu, ārstniecības persona savas kompetences ietvaros veic neatliekamus pasākumus - izmeklēšanu, ārstēšanu un ķirurģisku iejaukšanos. Šādos gadījumos izmeklēšanas un ārstēšanas plānu apstiprina un lēmumu pieņem ārstu konsīlijs, izņemot gadījumu, kad jāsniedz pirmā vai neatliekamā medicīniskā palīdzība. Pieņemtajiem lēmumiem pēc iespējas jāatbilst pacienta interesēm.
(4) Pacientu nedrīkst ārstēt pret viņa gribu, ja veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
6. pants. Tiesības atteikties no ārstniecības
(1) Pacientam ir tiesības atteikties no ārstniecības vai ārstniecībā izmantojamās metodes vai pārtraukt to.
(2) Ja pacients pats nespēj atteikties no ārsniecības, tad viņa vietā lēmumu par atteikšanos no ārstniecības pieņem pacienta laulātais. Ja pacientam nav laulātais, tad lēmumu par atteikšanos no ārstniecības pieņem pacienta pilngadīgie lejupējie radinieki taisnā līnijā. Ja pacientam nav pilngadīgu lejupējo radinieku taisnā līnijā, tad lēmumu par atteikšanos no ārstniecības pieņem pacienta augšupējie radinieki taisnā līnijā.
(3) Ja pacienta pilngadīgie lejupējie vai augšupējie radinieki taisnā līnijā nevar pieņemt vienotu lēmumu par atteikšanos no ārstniecības, tad lēmumu pieņem ārstējošais ārsts, pēc iespējas ņemot vērā pacienta intereses.
(4) Ja pacients ir aizbildnībā vai aizgādnībā, tad lēmumu par atteikšanos no ārstniecības pieņem pacienta likumīgais pārstāvis, pēc iespējas ņemot vērā pacienta gribu.
(5) Ārstējošais ārsts izskaidro pacientam, pacienta laulātajam vai pacienta pilngadīgajiem lejupējiem vai augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā viņu pieņemtā lēmuma iespējamās sekas, atzīmējot pieņemto lēmumu pacienta medicīniskajos dokumentos. Pacients, viņa laulātais vai pacienta pilngadīgie lejupējie vai augšupējie radinieki taisnā līnijā ierakstu apstiprina ar savu parakstu.
(6) Pacientam ir tiesības saņemt pēc iespējas līdzvērtīgāku ārstniecībā izmantojamo metodi, ja pacients atsakās no noteiktas ārstniecībā izmantojamās metodes, neatsakoties no ārstniecības kopumā.
7.pants. Tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi
Pacientam ir tiesības izvēlēties, kā arī mainīt ārstējošo ārstu un ārstniecības iestādi.
8. pants Tiesības uz informāciju
(1) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par ārstniecību un saņemšanas iespējām, kā arī par iespējamo ārstniecības pakalpojumu apmaksas kārtību. Minētā informācija ir publiski pieejama.
(2) Pacientam ir tiesības zināt ārstējošā ārsta un citu ārstniecības procesā iesaistīto ārstniecības personu vārdu, uzvārdu, amatu un kvalifikāciju.
(3) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju no ārstējošā ārsta par savu veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, ārstniecībā izmantojamo metodi un tās rezultātiem, par iespējamo risku un blakus parādībām ārstniecības procesā, ārstniecībai izrakstīto medikamentu analogu izvēles iespējām, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu. Informāciju sniedz pacientam saprotamā veidā, izskaidrojot medicīniskos terminus, un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi.
(4) Savu profesionālo zināšanu ietvaros ārstam ir pienākums sniegt informāciju pacientam par iespējām saņemt ārstniecību pie citas ārstniecības personas.
(5) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par ārstniecības procesu arī no citām ārstniecības procesā iesaistītām ārstniecības personām to kompetences ietvaros.
(6) Informāciju pacientam var nesniegt tikai tādā gadījumā, ja tas būtiski apdraud pacienta vai citu personu veselību vai dzīvību.
(7) Pacientam ir tiesības atteikties saņemt šajā pantā minēto informāciju, lēmumu apliecinot ar parakstu pacienta medicīniskajā dokumentā.
9. pants. Informācijas saņemšanas veids
(1) Pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem, pieprasīt izrakstus un norakstus, kā arī saņemt minēto dokumentu kopijas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātam cenrādim. Pacientam izrakstus un norakstus ir tiesības saņemt trīs darba dienu laikā.
(2) Pacientam ir tiesības ārstniecības personas vai ārstniecības iestādes darbinieka klātbūtnē veikt rakstisku piezīmi medicīniskajos dokumentos tam īpaši atvēlētā vietā, ja viņš uzskata, ka informācija attiecīgajos dokumentos ir kļūdaina vai neprecīza.
(3) Ārstējošais ārsts izskaidro pacientam viņa medicīniskajos dokumentos izdarīto ierakstu satura nozīmi.
10. pants. Tiesības uz privātuma neaizskaramību
(1) Pacientam ārstniecības iestādē, nodrošina privātuma neaizskaramību, it īpaši laikā, kad ārstniecības personas pacientam veic izmeklēšanas vai ārstēšanas procedūras.
(2) Ārstniecība var tikt veikta tikai to personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas ārstniecības procesā, ja vien pacients nav devis piekrišanu vai pieprasījis citu personu klātbūtni. Pacientam ir tiesības uz citas personas klātbūtni ārstniecības procesā, ja tas netraucē ārstniecības procesu.
11. pants. Pacienta datu aizsardzība
(1) Visa informācija, pēc kuras var identificēt pacientu, ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām.
(2) Informācija par pacientu nav izpaužama. Šī informācija nav izpaužama arī pēc ārstniecības procesa vai darba attiecību izbeigšanās, kā arī pēc pacienta nāves, izņemot veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
12. pants. Citu personu pieejas tiesības informācijai
(1) Informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar pacienta rakstveida piekrišanu vai veselības aprūpes jomu vai fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos gadījumos.
(2) Informācija par pacientu, izņemot šī panta pirmajā daļā noteikto, sniedzama tikai pēc personu vai institūciju rakstveida pieprasījuma, ja ir ārstniecības iestādes vadītāja rakstiska atļauja:
2.1. ārstniecības personām ārstniecības mērķu sasniegšanai;
2.2. Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisijai;
2.3. Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai;
2.4. Tiesai, prokuratūrai, policijai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem, bāriņtiesai (pagasttiesai), kā arī institūcijām, kuras veic izziņu;
2.5. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai;
2.6. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir tiesīgs pieprasīt no ārstniecības iestādēm statistikas ziņas par kaitējumu personu veselībai, kas nodarīts ugunsgrēka bīstamo faktoru iedarbības rezultātā, un statistikas ziņas par gadījumiem, kad ugunsgrēka bīstamo faktoru nodarītā kaitējuma iedarbības rezultātā iestājusies personas nāve. Ārstniecības iestādes Valsts ugunsdzēsības dienestam nedrīkst izpaust personas datus.
(3) Nepilngadīgā pacienta likumīgam pārstāvim ir tiesības saņemt informāciju par pacientu, izņemot gadījumus, ja ārsts pamatoti uzskata, ka šādas informācijas izpaušana var kaitēt pacientam. Ārsts pieņemto lēmumu ieraksta pacienta medicīniskajos dokumentos.
(4) Nepilngadīgā pacienta no 16 gadu vecuma likumīgam pārstāvim ir tiesības saņemt informāciju par nepilngadīgo tikai ar viņa piekrišanu, izņemot gadījumu, ja ārsts pamatoti uzskata, ka tas varētu veicināt ārstniecības procesu.
13.pants. Pacienta līdzdalība klīniskā pētījumā un klīniskās apmācības procesā
(1) Pacientu iesaista normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātā klīniskā pētījumā, ja ir saņemta rakstiska pacienta piekrišana un klīnisko pētījumu veic viņa interesēs.
(2) Pacientu, kurš nespēj paust savu gribu, var iesaistīt klīniskā pētījumā, ja ir saņemta pacienta laulātā rakstiska piekrišana.
(3) Ja pacientam, kurš nespēj paust savu gribu, nav laulātais, tad pacientu iesaista klīniskā pētījumā, ja ir saņemta pacienta pilngadīgo lejupējo radinieku taisnā līnijā rakstiska piekrišana.
(4) Ja pacientam, kurš nespēj paust savu gribu, nav pilngadīgu lejupējo radinieku taisnā līnijā, tad pacientu iesaista klīniskā pētījumā, ja ir saņemta pacienta augšupējo radinieku taisnā līnijā rakstiska piekrišana.
(5) Ja pacienta, kurš nespēj paust savu gribu, pilngadīgie lejupējie vai augšupējie radinieki taisnā līnijā nevar pieņemt vienotu lēmumu par pacienta iesaistīšanu klīniskā pētījumā vai pacientam nav laulātā, pilngadīgu lejupējo vai augšupējo radinieku taisnā līnijā, tad pacientu klīniskā pētījumā iesaistīt aizliegts.
(6) Ja pacients ir aizbildnībā vai aizgādnībā, tad rakstisku piekrišanu par pacienta iesaistīšanu klīniskajā pētījumāpieņem pacienta likumīgais pārstāvis, pēc iespējas ņemot vērā pacienta gribu.
(7) Pirms iesaistīšanas klīniskā pētījumā pacientam sniedz informāciju par klīnisko pētījumu, tā mērķi, metodēm, ilgumu, paredzamo ieguvumu unrisku.
(8) Ja pacients nespēj paust savu gribu, šī panta septītajā daļā minēto informāciju sniedz pacienta laulātajam. Ja pacientam, kurš nespēj paust savu gribu, nav laulātā, šī panta septītajā daļā minēto informāciju sniedz pacienta pilngadīgajiem lejupējiem radiniekiem taisnā līnijā. Ja pacientam, kurš nespēj paust savu gribu, nav pilngadīgu lejupējo radinieku taisnā līnijā, šī panta septītajā daļā minēto informāciju sniedz pacienta augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā. Ja pacients ir aizbildnībā vai aizgādnībā, tad šī panta septītajā daļā minēto informāciju sniedz pacienta likumīgajam pārstāvim.
(9) Pacientu informē, ja ārstniecības iestāde vai ārstniecības persona, kura nodrošina viņa ārstniecību, ir iesaistīta klīniskās apmācības procesā. Pacientu iesaista klīniskās apmācības procesā tikai ar viņa piekrišanu.
(10)Pacientam ir tiesības atteikties no piedalīšanās un jebkurā laikā pārtraukt piedalīšanos klīniskā pētījumā un klīniskās apmācības procesā. Atteikšanās piedalīties vai pārtraukšana nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt pacienta turpmāko ārstniecību.
(11)Klīniskos pētījumos un klīniskās apmācībās procesā iegūtās ziņas par pacientu var izmantot, ja irsaņemta pacienta piekrišana un garantēta viņa anonimitāte.
14. pants. Nepilngadīgo pacientu tiesības
(1) Nepilngadīga pacienta līdz 14 gadiem ārstniecība ir pieļaujama, ja nepilngadīgā pacienta likumīgais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu. Nepilngadīgajam pacientam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā par ārstniecību.
(2) Nepilngadīgam pacientam ir tiesības no ārstniecības personas saņemt savam vecumam atbilstošu informāciju.
(3) Nepilngadīga pacienta no 14 gadu vecuma ārstniecība ir pieļaujama ar viņa piekrišanu.
(4) Ja nepilngadīgā pacienta vecāki vai aizbildnis atsakās dot savu piekrišanu, bet ārsts uzskata, ka iejaukšanās ir nepilngadīga pacienta interesēs, tad lēmumu par ārstniecību, pamatojoties uz ārsta iesniegumu, pieņem bāriņtiesa (pagasttiesa), izņemot šī panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā.
(5) Gadījumā, ja ārsts uzskata, ka nepilngadīgā pacienta interesēs ir nepieciešama nekavējoša iejaukšanās, bet nepilngadīgā pacienta vecāki vai aizbildnis atsakās dot savu piekrišanu vai nepilngadīgā pacienta vecāki nevar pieņemt vienotu lēmumu par ārstniecību, vai arī ārstam nav zināmi nepilngadīgā pacienta vecāki vai aizbildnis, tad lēmumu par ārstniecību pieņem ārstu konsīlijs. Ārstu konsīlijs par savu lēmumu 24 stundu laikā informē bāriņtiesu (pagasttiesu).
15. pants. Pacienta pienākumi
(1) Pacients sniedz ārstam ārstniecībai nepieciešamo informāciju, kā arī informē ārstu par jebkurām pārmaiņām ārstniecības laikā.
(2) Pacientam ir saistoši ārstniecības personas norādījumi un ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.
(3) Persona, reģistrējoties ārstniecības iestādē vai saņemot ārstniecību, pēc ārstniecības personas pieprasījuma, uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
16. pants. Tiesības iesniegt iesniegumu
(1) Personai ir tiesības iesniegt iesniegumu ne ilgāk kā divu gadu laikā pēc šajā likumā noteikto tiesību aizskāruma Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai. Pacienta iesniegto iesniegumu izskata un pieņem lēmumu mēneša laikā no saņemšanas dienas.
(2) Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā.
Pārejas noteikums
Šā likuma 9.panta otrā daļa stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.
